Vai tev kādreiz ir gadījies tā, ka negaidīti sajusta smarža vai garša pēkšņi atsauc prātā siltas bērnības atmiņas? Tas ir tik brīnišķīgi, jo pavisam īsu brīdi tu nokļūsti atpakaļ tajā mīļajā, sapņu un maģijas pilnajā laikā.

Liekas, ka bērnībā baltmaizes kukulis bija ar kraukšķīgu garozu, silts un mākoņu mīkstu baltu vidu, zemeņu ievārījums garšoja pēc vasaras un tēja bija tik garda, ka liekas tādas vairs vienkārši neeksistē. Vai gaisīga debesmanna no dārza ogām, jau nosaukums pasaka visu! Ome arī teica, ka pat gurķiem bijusi cita garša viņas bērnībā.

Dienas pavadītas bez garlaicības svaigā gaisā, ārā, lecot augstāk par zemi, spēlējot kariņus, vai vienkārši lēkājot pa peļķēm sacenšoties, kam izdosies augstākas šlakatas. Ienākot mājas un sajūtot, ka mamma rosās virtuvē un viss smaržo, protams, ka tas, kas tika likts galdā bija visgardākais, ko var vispār iedomāties!

Krustmāmiņa stāstīja, ka bērnībā pie labākās draudzenes Ļenkas bija visgardākās pankūkas, bet kad mājās esot saslavējusi un mamma likusi noskaidrot recepti, tad atklājās, ka sastāvdaļas ir tikai milti un ūdens!

Ja arī Tev mājās ir mazs kārumnieks, pamēģini, ar smaidu sejā, iebērt mazajam rokā saldas ābolu sukādes, kas zina, varbūt tieši šis ir tas brīdis, kas mīļi ieguls atmiņu dzīlēs un tu būsi paveicis burvestību!

Vai tā ir kāda bērnības maģija, vai patiešām visam bija cita garša – tas lai paliek bērnības noslēpums, kuru mums neizzināt. Labāk, lai dažreiz, visnegaidītākajos brīžos, ar magoņmaizītes smaržu konditorejā vai tajā pirmajā brīdī, kad atveram gardu šokolādes tāfelītes iepakojumu, aizceļot atpakal uz šo sirdi sildošo vietu  – bērnību.