Ķirbju dzimtene

Ķirbis ir viens no vissenākajiem kultūraugiem pasaulē. To dzimtene ir Ziemeļamerika (Meksikas ziemeļaustrumi un ASV dienvidi), kur cilvēki to sāka kultivēt 7500 līdz 5000 gadu pirms mūsu ēras.

Mūsdienās ķirbi audzē visā pasaulē un to var atrast sešos kontinentos no visiem septiņiem. Un te nav gudri jāprāto, kurā kontinentā tas neaug… protams, ka Antarktīdā.

Ķirbji tika izmantoti ne tikai kā pārtikas produkts, bet arī dažādām saimnieciskām lietām, piemēram, indiāņi izžāvēja ķirbju sloksnes un ieauda tās paklājos. Daudzviet pasaulē, ķirbja cietās mizas dēļ, tas tika izmantots trauku veidošanai. Tika veidoti grozi, ūdens trauki un tos pat audzēja speciālās koka formās, lai to pielāgotu vēlamajam krūkas vai amforas izskatam.

Vai ķirbis ir oga?

Tehniski definējot – jā! Jo oga ir vienkāršs, gaļīgs auglis, kurā parasti ir daudz sēklu. Un ja mēs tādā veidā nodalām ķirbi no dārzeņiem, tad arī gurķi, banāni, tomāti un arbūzi ir ogas.

Tad nu varam droši teikt, ka ķirbis ir vislielākā oga pasaulē, aiz kura cietās mizas slēpjas medains mīkstums – pilns veselības.

Ķirbju vērtīgās īpašības

Ķirbi vislabāk ir patērēt svaigā veidā. Jo vairāk to termiski apstrādā, jo vairāk vērtīgo īpašību tas zaudē. Bet pagatavot sildošu biezzupu noteikti var. Pievienojot kariju un citas garšvielas, šāda zupa spēs sasildīt pat vairāk kā tēja.

Labas veselības uzturēšanai iesaka dzert ķirbju sulu, tā satur  C, B1, B2, B6, E vitamīnus un arī beta-karotīnu.

Ķirbji ir labs šķiedrvielu, vitamīnu, olbaltumvielu un dzelzs avots.

Kā izvēleties un uzglabāt ķirbjus.

Gatavam ķirbim, pieklauvējot, vajadzētu skanēt dobji. Gatavību var noteikt arī pēc tā, vai kātiņš ir ciets un uz tā būtu jāredz tīklojums.

Līdz pat pavasarim uzglabāt ķirbi var istabā, kur temperatūra ir ap divdesmit grādiem. Ja glabājat ķirbi lielākā noliktavā, tai jābūt labi vēdināmai un temperatūrai vajadzētu turēties virs divpadsmit grādiem.

Lai uzglabātu jau iesāktu ķirbi, tam jāatstāj sēklotne un jāglabā ledusskapī. Šādi ķirbis būs lietojams arī pēc vairākām nedēļām. Bez sēklotnes tas ātri sāks bojāties.

Ķirbju audzēšanas sacensības

Visā pasaulē ik rudeni notiek zemnieku sacensības par vislielāko izaudzēto ķirbi.

Pasaules rekords pieder Beļgijas iedzīvotajam (Mathias Willemijns) un viņa ķirbis svēra vairāk kā tonnu, precīzi – 1,190.49 kg. Salīdzināšanai – šobrīd Latvijas rekords ir 574 kg, kas pieder Luīzei Neimanei no Kuldīgas novada.

Lai izaudzētu vislielāko ķirbi, tam ir jānodrošina labi augšanas apstākļi – auglīga augsne un daudz gaismas. Katrā gadījumā, der atcerēties, ka ķirbji ir radušies Dienvidamerikā, kur ir silts un saulains. Un ja iekrīt lietaina un auksta vasara, tad raža var arī neizdoties.

Ķirbju simbolisms

Ķirbis simbolizē ražu un auglību un to noteikti var dēvet par rudens karali – gan izmēra, gan krāsas dēļ.

Tā kā ķirbju ražas laiks iekrīt oktobrī, dienā, kad ASV un citur pasaulē atzīmē Halovīnu, tad arī šeit tam ir liela simboliska nozīme.

31.oktobrī ķirbjus grebj kā lieli, tā mazi. Un ja ķirbis ir izvietots pie mājas durvīm, tas nozīmē, ka šīs durvis tiks atvērtas bērniem, kuri ar spainīšiem iet no mājas uz māju, saldumus mangodami.

Lai arī šie svētki nereti tiek kritizēti, kā mums – latviešiem – nepiemēroti, jo nav ierakstīti mūsu tradīcijās, tos tāpat svin. Vēl vieni svētki, kas sagāda prieku bērniem, noteikti nenāk par ļaunu. It sevišķi, ņemot vērā to, ka arī latviskajās tradīcijās jau izsenis bijuši masku gājieni – ķekatās (čigānos) iešana, sākot no Martiņdienas (10.novembrī) un beidzot ap Meteņiem (6.februāris).

Kā radās ķirbju grebšanas tradīcija.

Vai zināji, ka tradīcija izgrebt dārzeņus un tajā ievietot svecīti ir radusies nevis ASV, bet Īrijā? Kāda leģenda vēsta par īru kalēju – Džeku (Stingy Jack), kurš apmānījis velnu. Tā kā bijis liels dzērājs ar saviem netikumiem, velns izlēmis, ka ir laiks Džeku ņemt uz elli. Bet pirms atdot savu dvēseli mūžīgām liesmām, Džeks velnam izlūdzies, ka pirms nāves vēl jādodas uz krogu.

Džeks negribēdams maksāt, izprasījies, lai velns pārvēršas par sudraba monētu un nomaksā rēķinu. To arī velns naivi izdarījis. Sudraba monētu Džeks ātri pārķēra un ielika kabatā, kur atradās krucifikss, kas neļauj velnam atgriezties savā sākotnējā izskatā.

Licis velnam apsolīt neņemt savu dvēseli, Džeks izlaidis velnu brīvībā.

Bet tā kā Džekam bijusi liela mīlestība pret stiprajiem dzērieniem un darījumi ar tumšajiem spēkiem, Džeks nebija gaidīts arī debesīs.

Kopš šīs dienas līdz mūžības beigām, Džekam ir nolemts klīst pa pasauli starb labo un ļauno, nesot ogles gabalu kā vienīgo gaismu rokās. Džeks ielika ogli izgrieztā kāpostu saknē, un vēl šodien viņš klīst tumsā ar to, izmetot ēteriski zaļu gaismu.

Šīs leģendas dēļ simtiem gadu Anglijā un Īrijā cilvēki uz kāpnēm un logu rāmjiem liek grebtus dārzeņus ar svecēm, lai aizbaidītu Džeka klaiņojošo dvēseli.

Šo tradīciju ASV īri ieved tikai 1840.gadā.

Vēlāk citus dārzeņus nomainījis ķirbis, jo to bijis vieglāk izgrebt un tas izskatījies daudz efektīvāk.